Mīti par ievērojamākajām viduslaiku personībām

Lai arī renesanses perioda rakstnieki šo periodu, zināmā mērā netaisnīgi, noniecināja kā tumsonības laikmetu, viduslaikos dzīvoja daudz iedvesmojošu cilvēku, kas veica milzu nozīmes ieguldījumu cilvēces attīstībā. Ņemot vērā vēlāk sekojošo viduslaiku nosodījumu, kā arī to, ka šī perioda rakstiskās liecības bieži ir pretrunā viena ar otru, vairākas neskaidrības ir saglabājušās līdz mūsdienām, tāpat kā nepatiesi mīti par labāk zināmākajām perioda personībām. Lai iepazītos ar citiem mītiem, kas šeit nav minēti, apmeklējiet visita www.oiapostas.com.

Leģendārais skotu dumpinieks Viljams Voless iekļuva mūsdienu populārajā kultūrā kā Mela Gibsona tēlotais Drošsirdis, 1995. gada filmā ar tādu pašu nosaukumu, kurā attēlots Pirmais Skotu Neatkarības karš. Voless ir patiess skotu neatkarības aizstāvis, kas dzīvoja 13. gadsimta beigās. Drošsirdī skatītāji tiek iepazīstināti ar neliela auguma zemnieku Volesu, kas valkā par kiltiem sauktos skotu svārkus ap vidukli, un zilu kara krāsu uz sejas. Filmā Voless zaudē savu sievu pretojoties drausmīgajam Prima Nocta likumam, kas ļaujot angļu augstmaņiem aizvadīt pirmo nakti ar tikko apņemtām skotu līgavām, aizvada mīlas dēku ar franču princesi un iedvesmo skotus cīņai par brīvību, un tieši kā šādu pašaizliedzīgu un dēkainu brīvības cīnītāju vairums mūs ir paturējuši Volesu savā apziņā. Tomēr, pat salīdzinot ar citām Holivudas vēsturiskajām filmām, Drošsirdis kropļo vēsturi grandiozā līmenī. Pirmkārt, Voless nebija parasts zemnieks, bet zemākās kārtas augstmanis un zemes īpašnieka dēls. Tāpat Voless, stiepjoties gandrīz divu metru garumā, bija krietni brangāks vīrs, nekā Mels Gibsons, kura augums ir 178 cm. Voless tiešām zaudēja savu sievu no angļu rokas, bet pretēji tam kā tas tika atainots filmā, dēļ teritoriālu nesaskaņu kārtošanas. Prima Nocta likums nekad nav eksistējis, un filmas režisori to ir izdomājuši, lai radītu skaidru morālo kontrastu starp brīvību kārojošajiem skotiem un nežēlīgajiem apspiedējiem angļiem. Volesam arī nebija mīlas dēkas ar franču princesi Izabellu, jo, laikā, kad pretējais tika attēlots filmā, viņai bija tikai deviņi gadi.

Runājot par mītiem tītām viduslaiku personībām, nav iespējams nepieminēt Karali Artūru un viņa Svētā Grāla meklējumus. Vairāki Artūru pētošie vēsturnieki ir pārliecināti, ka šis angļu karalis ir eksistējis kā vēsturiska persona, tikai nav skaidrības, kura tieši, lai arī ir atsijāti trīs labākie kandidāti. Pirmais ir sestā gadsimta velsiešu karalis Oveins D’dantgvins, kura tituls Lācis, bretoņu valodā nozīmē Arth. Otrs aizdomās turamais ir Lucijs Artorius Kastus, romiešu kavalērists, kas veda savu karaspēku apkārt pusei zināmās pasaules, kas atgādina leģendās aprakstītās apaļā galda bruņinieku dēkas. Trešais kandidāts ir Ambrosijs Aurēliāns – piektā gadsimta romiešu izcelsmes britu karalis, kas aizstāvēja bretoņus no anglosakšu uzbrukumiem un, pēc vēsturnieku domām, šīs kaujas atgādina Karaļa Artūra gaitas. Nevar izslēgt iespēju, ka Artūrs ir vienkāršs velsiešu vēsturnieka Nenija izdomājums, kurš varētu būt to retroaktīvi pievienojis, aprakstot 6. gadsimta sakšu konfliktus. Tieši šī vēsturnieka rakstos, kas tapuši 9. gadsimtā, ir atrodamas pirmās liecības par Karali Artūru. Nenijs piemin arī Ambrosiju Aurēliānu, bet atšķir viņu un Artūru kā divas dažādas vēsturiskās figūras.